muzikants
Laikraksts Diena. 2003. gads.
Aivars Hermanis
Profesionālām prasībām atbilstoša koncertzāle Latvijā ir nepieciešama. Rīga, liekas, ir palikusi vienīgā no bijušās padomju savienības galvaspilsētām bez mūsdienīgas koncertzāles. Attīstīto valstu lielpilsētās koncertzāle, muzejs, bibliotēka ir kultūras infrastruktūras pamata objekti. Latviju diemžēl vēl nevaram pieskaitīt attīstīto valstu saimei, bet intensīva un kvalitatīva mūzikas dzīve, regulāra pasaules mūzikas labāko produktu pieejamība un patēriņš sekmētu šī mērķa ātrāku sasniegšanu. Diemžēl diskusijās par un ap koncertzāļu celšanas nepieciešamību Liepājā un Rīgā vairāk dominē romantiskas vīzijas, ne kā reālekonomikā balstīts pragmatisms.
Pāris tūkstošu sēdvietu liela, mūsdienīga koncertzāle simfoniskās un cita veida akadēmiskās mūzikas atskaņošanai dabīgā akustikā ar nepieciešamām palīgtelpām un modernu tehnisko aprīkojumu ir visai ekskluzīvs un dārgs projekts pat attīstīto valstu lielpilsētām. (Liepājā iecerētās koncertzāles celtniecības izmaksas vien tiek lēstas ap 20 milj. Ls). Koncertzāles projektēšanas un celšanas izdevumi būs vien daļa no vēlāk nepieciešamajām finansēm kredītprocentu apmaksai, amortizācijas atskaitījumu veikšanai, zāles apsaimniekošanai, saimnieciskā personāla algām un apgrozāmiem līdzekļiem regulāru koncertu rīkošanai. Latvijas iedzīvotāju zemās pirktspējas un salīdzinoši nelielā akadēmiskās mūzikas koncertu apmeklējuma dēļ biļešu ieņēmumi pārskatāmā nākotnē segs vien nenozīmīgu daļu no kopējām izmaksām (faktiski plānotiem zaudējumiem). Vai šāds projekts ir reāli paveicams Liepājai, pilsētai ar kopējo gada budžetu ~ 18 milj. latu ?!
Pirms sākt koncertzāļu celšanas veicināšanas kampaņas un rīkot projektu konkursus, būtu saprātīgi iepriekš veikt kaut aptuvenus aprēķinus - cik šādi projekti izmaksās kopā pārskatāmā laika periodā. Noskaidrot, kas par to visu maksās un vai spēs samaksāt. Nav jābūt ekonomistam, lai saprastu, Liepājas pašvaldības gada budžets, neskatoties uz tā ikgadējo straujo pieaugumu, vēl pāris desmitgades nebūs pietiekošs, lai patstāvīgi finansētu vai garantētu vairāk kā 20 milj. Ls kredītu.
Piemēram:
Uzcelt koncertzāli ir tikai puse no problēmas, galvenais, kā to regulāri piepildīt ar klausītājiem. Cik cilvēku, par kādu cenu un cik bieži šo produktu patērēs, un galvenais-kas par to visu maksās ?
Nav pamata cerēt, ka jauna un liela koncertzāle automātiski nodrošinās koncertu apmeklētāju pieaugumu. Koncertu labu apmeklējumu galvenokārt nodrošina produkta augsta mākslinieciskā kvalitāte! Teorētiski iespējams angažēt pasaulē slavenus augstas klases māksliniekus ikvienā no mūzikas žanriem un rīkot koncertus vai katru dienu. Bet, šādu, pasaulē pieprasītu mākslinieku honorāri nav samaksājami pat no 100% apmeklēta koncerta biļešu ieņēmuma zālē ar 2000 vietām, ja vidējā biļetes cena būs vien ~ 3 Ls. Visam, arī mūzikai, ir sava cena, ko regulē tirgus pieprasījums-piedāvājums. Diemžēl mūzika vairumam cilvēku Latvijā pagaidām vēl nav, un pārskatāmā nākotnē nebūs pirmās nepieciešamības prece. Vairāk kā puse no Latvijas iedzīvotājiem dzīvo zem oficiāli noteiktā iztikas minimuma !
Visu augstāk minēto var attiecināt arī uz koncertzāles celšanas plāniem Rīgā, izņemot, protams, finanšu garantiju spēju, kas Rīgai, lielpilsētai ar gada budžetu virs ~ 200 milj. Ls, teorētiski nevarētu radīt problēmas.
Lai gūtu sabiedrības un tās pārstāvošās publiskās varas atbalstu šādu, dārgu un acīmredzami nerentablu projektu realizācijai, nepietiks ar revolucionāro pārliecību un akadēmiskās mūzikas nozares izredzētības apziņu vien. Nepieciešami loģiski, ar skaitļiem un aprēķiniem pamatoti argumenti - kāpēc nodokļu maksātāju nauda būtu jātērē tieši šādā veidā un kādu daudzumu naudas būtu saprātīgi ieguldīt koncertzāļu celtniecībā un apsaimniekošanā. Māja jāsāk celt no pamatiem !
Aivars Hermanis.
Remix MM direktors