muzikants
Aivara Hermaņa viedoklis
Liekas, ka galvenā problēma šajā diskusijā ir neskaidrība par iecerētās profesijas kvalifikāciju.
Mūzikas industrijā jau kādus pārdesmit gadus skaņu ierakstu radīšanā sadarbojas divas atsevišķas personas - ieraksta mākslinieciskais producents, kurš materializē izdevēja, komponista, aranžētāja, izpildītāju māksliniecisko skaņdarba ieceri un studijas skaņu inženieris, kurš pilnībā pārvalda studijā esošo tehniku un tehniski palīdz producentam sasniegt iecerēto rezultātu. Šāda lietu kārtība mūzikas industrijā izveidojās tādēļ, ka augstas klases mūzikas ierakstam vienmēr ir kāds pasūtītājs, kurš ierakstā iegulda naudu ar mērķi nopelnīt, pārdodot skaņu ieraksta kopijas un/vai pārdodot izmantošanas tiesības ieraksta cita veida izmantošanai. Vēsturiskais profesijas nosaukums "Skaņu režisors", kas varētu atbilst vēsturiski Latvijā lietotajam, no vācu valodas aizgūtajam "Toņmeistaram". LR MK profesiju klasifikatorā ir aprakstīta tieši šāda, aizvakardienas, izpratne par skaņu ierakstu veicēja profesiju. Mūsdienu mūzikas industrijas attīstība, digitālās ierakstu tehnoloģijas, neierobežotās skaņu dizaina iespējas un izpratne par mūziku pieprasa šaurākas, bet augstākas kvalifikācijā speciālistus katrā no profesijām.
Mūzikas akadēmija, balstoties uz savu māksliniecisko ievirzi varētu specializēties mūzikas producentu sagatavošanā. Tad būtu saprotama prasība reflektantiem stājoties augstskolā prasīt zināšanas mūzikas vidusskolas līmenī un attīstīt tās tālāk atbilstoši 2. augstākās izglītības prasībām, papildus apgūstot ar skaņu ierakstiem saistītās disciplīnas. Tas būtu saprotami un loģiski. Savukārt mūzikas izglītību, (pamatā humanitāro) guvušam reflektantam, bez zināšanām fizikā, matemātikā, elektrotehnikā, datorzinībās u.c. būs neiespējami izprast mūsdienu skaņu ierakstu tehnoloģijas un pielietot tās praksē.
Vienmēr galvenais ir tas, kurš pasūta mūziku, tātad maksā ! Gan tiešā gan pārnestā nozīmē. "Galvenais" (pasūtītājs) produkta radīšanai, vai tā būtu dziesma, CD programma, mūzika filmai, teātrim, reklāmai vai kam citam, angažē producentu. Tādu kādu var atļauties un kuram uzticas. Producents rada produktu atbilstošu pasūtītāja prasībām, angažējot visus pārējos procesā nepieciešamos speciālistus un izpildītājus, tai skaitā - ieraksta studiju, tehniskās iekārtas, mūzikas instrumentus, kā arī visu pārējo, kas nepieciešams vēlamā rezultāta sasniegšanai.
Vai vārdiņš "profesionāls" automātiski nāk līdzi ar diploma saņemšanu augstskolu beidzot ? Tad jau Latvijai - valstij, ar vienu no labākajiem rādītājiem augstskolu beigušo skaita ziņā uz 1000 iedzīvotājiem pasaulē, vajadzētu plaukt un zelt. Diemžēl LV atrodas 26 valstu saraksta pēdējās un priekšpēdējās vietās vairuma rādītājiem... Laikam viss nav tik vienkārši kā izskatās.
Noteikti nevaru piekrist apgalvojumam, ka Latvijā nav profesionālu producentu, skaņu inženieru, u.c. industrijai nepieciešamo profesiju pārstāvju. Daudz tādus pazīstu. Viņi ir profesionāļi tādēļ, ka ar savu darbu un prasmēm spēj nopelnīt sev pamata iztikas līdzekļus. Tā ir galvenā profesionālisma pazīme, ja sekojam vārda "profesionālis" faktiskajai nozīmei semantiski. Pasākumu apskaņošanas ziņā Latvijas sakņu kompānijas ir vadošās Baltijā! Tās bieži savus pakalpojumus sniedz arī Ukrainā, Baltkrievijā, Polijā, Vācijā u.c. tuvējās kaimiņvalstīs apskaņojot A klases mākslinieku koncertus un festivālus. Skaņu ierakstu vidējais līmenis Latvijā kopumā neatšķiras no līdzīgas klases mākslinieku ierakstiem citur pasaulē. Diemžēl starptautiski pieprasītu, Latvijā rezidējošu A klases mākslinieku pagaidām nav..., tādēļ nav arī attiecīgas klases ierakstu. Tam gan mazs sakars ar vietējo profesionāļu spēju vai nespēju ierakstīt mūziku atbilstošā kvalitātē.