IEVADS MŪZIKAS INDUSTRIJĀ

Aivars Hermanis

e-grāmata, Izdevniecība Zvaigzne ABC. 2013. gads

IZRĀŽU INDUSTRIJA

Ievads

Latvija, atguvusi neatkarību, strauji iekļaujas starptautiskajā apritē, kļūst par ekonomiski attīstītu reģionu, pievilcīgu ārvalstu uzņēmējiem un investoriem, tai skaitā - izklaides un sporta industriju pārstāvjiem. Pasākumu rīkotajiem aizvien biežāk rodas nepieciešamība pēc mūsdienīgām, izklaides industrijas prasībām piemērotām, būvēm ar atbilstošu infrastruktūru. Šobrīd Latvijā ir tikai dažas vietas, kur iespējams vienkopus pulcēt 3 līdz 5 tūkstošus lielu apmeklētāju auditoriju. Tas nav pietiekami lieliem pasākumiem, turklāt šīs būves daudzas desmitgades atpakaļ tika celtas sporta nodarbību vajadzībām un nebija paredzētas izrāžu un koncertu rīkošanai. Šajās sporta celtnēs ir slikta akustika un nav izrāžu sarīkošanai piemērotas infrastruktūras. Pirmā speciāli izrāžu industrijas vajadzībām celtā būve atjaunotas neatkarības laikā Latvijā ir daudzfunkcionālā halle Arēna Rīga ar 12 500 vietām, kas tika atklāta 2006. gada februārī. Arēnā ir nodrošināts viss nepieciešamais dažāda veida izrāžu un sporta spēļu regulārai rīkošanai. Tuvākajos gados plānots celt mūsdienīgas koncertzāles Rīgā un Liepājā.

Izrāžu industrija pēdējās desmitgadēs

Strauji attīstoties tīkla ekonomikai kultūrproduktu izplatībai un piekļuvei vairs nepastāv valstu robežas. Pieprasījums tiek apmierināts nekavējoties ikvienā nozarē, jebkur pasaulē. Administratīvi ierobežojumi nacionālo kultūru aizsardzības veicināšanai kļūst maz efektīvi. Tie nonāk pretrunā brīvas preču un pakalpojumu plūsmas principiem. Izrāžu industrija ir viena no izklaides industrijas nozīmīgākiem atzariem, kas ciešā sadarbībā ar ierakstu industriju uzrāda jaunās tīkla ekonomikas saimniekošanas priekšrocības.

Populāru sporta un mūzikas zvaigžņu izrāžu sērijas (tour), uzstājoties daudzfunkcionālajās arēnās dienā un naktīs pārbraucot uz nākamo izrādes vietu, ir ekonomiski izdevīgākais izrāžu rīkošanas veids. Tas būtiski samazina izrāžu pašizmaksu un līdz ar to arī ieejas biļešu cenu, padarot pasaulē populāras izrādes, sporta spēles un koncertus pieejamus visplašākajai auditorijai. Izrādes producēšanas izmaksas, mākslinieku honorāri un citi sarīkošanas izdevumi sadalās uz lielo apmeklētāju nopirkto ieejas biļešu skaitu katrā izrādē, tādējādi radot kultūrproduktu pieprasījumam- piedāvājumam labvēlīgus nosacījumus.

Izrāžu tirgus pasaulē.

Lielākais izrāžu tirgus pasaulē ir attīstījies izklaides industrijas dzimtenē -ASV, lielvalstī ar demokrātijā balstītu tirgus saimniecību vairāk ka 200 gadu garumā. Īpašā ASV situācija – jauna valsts, kurā dažādu rasu un tautību pārstāvji, sākotnēji visi bija iebraucēji. Ierodoties jaunajā mītnes zemē viņi katrs līdz atveda atšķirīgu savas dzimtenes kultūru un tradīcijas, tomēr nāciju vienoja kopējs mērķis – iegūt brīvību un labklājību Jaunajā Pasaulē. Demokrātijā balstītā kopdzīve tirgus konkurences apstākļos, pakāpeniski nodrošināja šo mērķu sasniegšanu un radīja ASV tādas, kādas tās ir šodien - pasaules ietekmīgākā lielvalsts ar lielāko ekonomiku, no kā vairāk kā puse ir tieši intelekta radītie produkti ar augstu pievienoto vērtību. Atšķirībā no Eiropas valstīm, ASV kultūra un tās radītie produkti nekad nav tikuši īpaši izdalīti no pārējās saimnieciskās darbības - dotēti, ar likumu aizsargāti vai kā citādi valstiski regulēti. ASV nav, un nekad nav bijusi, kultūras ministrija. Valsts nejaucas kultūras procesos mēģinot tos pakārtot kādām it kā augstākam valstiskām vajadzībām. Šādos apstākļos izrāžu industrijas radītie daudzveidīgie produkti – koncerti, mūzikli, sporta spēles, sportā balstītas izrādes u.c. izejot izdzīvošanas ciklu ASV, veiksmīgi tiek pārdotas izrāžu tirgos visā pasaulē.

Otrais lielākais izrāžu tirgus šobrīd ir Eiropā. Industrializācija izklaides biznesā Vecajā Pasaulē  aizsākās pēc Otrā pasaules kara, pārņemot ASV zināšanas un pieredzi  šajā nozarē. Lai gan jau pagājušā gadsimta 20. – 40. gados Eiropas lielākajās pilsētās jau regulāri tika rīkotas dažādas izrādes ar mērķi gūt peļņu, tomēr šī uzņēmējdarbība nebija savstarpēji saistīta un sistemātiska. Tai nebija industrijām raksturīgās pazīmes. Eiropā vēsturiski izveidojās vācu tradīcijā balstītais repertuāra teātra izrāžu rīkošanas modelis, kas neveicināja konkurenci un attīstību. Repertuāra teātra modeli pārņēma arī austrumos esošā PSRS un pielāgoja to savas autoritārās valsts ideoloģijas un propagandas vajadzībām. Eiropa strauju attīstību izrāžu uzņēmējdarbībā piedzīvoja pagājušā gadsimta 60 -70 gados, līdz ar modē nākušo rokmūziku un tehnoloģiju attīstību. Šīs kultūrsociālais fenomens strauji palielināja kultūrproduktu pieprasījumu un patēriņu visplašākajos sabiedrības slāņos. Rokkoncertus, to elektroakustiskā pastiprinājuma dēļ, bija iespējams rīkot vietās, kur vienkopus spēj pulcēties daudzi desmiti tūkstošu cilvēku - stadionos, lidlaukos, parkos un citās izrāžu rīkošanai agrāk neiedomājamās vietās. Izrādes bija iespējams rīkot sēriju (tour) veidā. Drīz vien šādas pasākumu rīkošanas tehnoloģijas saka izmantot arī citu mākslas un sporta pasākumu rīkotāji. Izrāžu komercdarbība industrializējās. 

Nākošais kvalitatīvi jaunais izrāžu industrijas attīstības posms saistāms ar tīkla ekonomikas straujo attīstību 90 gadu sākumā, pateicoties jaunajām informācijas tehnoloģiju iespējam un sakārtotam intelektuālo tiesību tirgum. Jaunās tīkla ekonomikas pamats ir tieši kultūrprodukti – intelekta radīto produktu un pakalpojumu piedāvājums, jebkur pasaulē nepārtrauktā piegādes režīmā (on line). Tie ir produkti ar augstu pievienoto vērtību, kuru dalīšana (pavairošana) daudzskaitlīgās kopijās nemazina pamatprodukta (matrices) vērtību, bet nodrošina kopiju izgatavošanas un pārdošanas izdevumu samazināšanu. Arī Izrāžu industrijas producēto produktu – izrāžu izmaksas samazinās proporcionāli to skaita palielinājumam un apmeklējuma pieaugumam.

Mūsdienās joprojām pasaulē dominē izrāžu industrijas produktu piedāvājums no ASV, tomēr aizvien biežāk kvalitatīvas, pieprasītas un komerciāli izdevīgas izrādes globālajā tirgū piedāvā arī Eiropas un citu reģionu producenti. Tirgus izmaiņas vērojamas līdz ar jauno Austrumeiropas valstu pievienošanos Eiropas Savienībai. Vienota ekonomiskā telpa, saskaņoti likumi, brīva informācijas apmaiņa, jauno dalībvalstu iedzīvotāju labklājības pieaugums, tie visi ir kultūrindustrijas attīstību veicinoši faktori. Savukārt kultūrproduktu augošais patēriņš sekmē parējās ekonomikas attīstību. Eiropas izrāžu industrijas konkurētspēja pasaulē pieaug.

Share this page