INTERVIJA LATVIJAS AVĪZĒ PAR MŪZIKAS INDUSTRIJU
LA: Kā Jūs redzat, cik lielu daļu no šīs vasaras populārās mūzikas koncertu piedāvājuma Latvijā veido Krievijas vai NVS mākslinieku koncerti?
AH: Šogad, sakarā ar Dziesmu svētkiem, koncerti latviešu auditorijai ir nesalīdzināmi vairāk kā “parastajos” gados. Piem. 2016. gadā "Arēnā Rīga" notika 10 koncerti krievvalodīgai publikai un tikai 1 latviešu. Notiekošie koncerti gan būtu jādala divās daļās - valsts un pašvaldību iniciētie un dotētie koncerti un privātās mūzikas industrija rīkotie koncerti. Krievvalodīgai publikai rīkotie koncerti ir 100 % privātās industrijas rīkoti. Tie netiek dotēti no publiskās naudas.
LA: Vai, Jūsuprāt, Krievijas estrādes mākslinieku koncertu segments veido salīdzinoši vērā ņemamu pienesumu ekonomikai?
AH: Ja mēs apskatām to ekonomikas daļu, kuru veido koncertu rīkošanas industrija kopā ar valsts dotēto koncertu rīkošanu, tad pēdējos “parastajos” gados šis segments ir bijis aptuveni ~ 40 milj. liels. Man nav precīzu datu par visu valsti, bet domāju, ka krievvalodīgo koncertu daļa Rīgā varētu būt kādi 20 % no kopējās industrijas vērtības, kas, protams, veido proporcionālu pienesumu ekonomikai. Koncerti krievvalodīgajiem citur valstī tiek rīkoti vienīgi pilsētās, kur ir pietiekoši liels skaits potenciālās publikas.
LA: Vai, Jūsuprāt, atšķiras vai pārklājas auditorijas, kas apmeklē vietējo mākslinieku, Rietumu un Krievijas mākslinieku koncertus, un, līdz ar to, vai šie koncerti savā starpā konkurē?
AH: Latviešu mākslinieku koncertus pamatā apmeklē latvieši, krievu mākslinieku koncertus - krievvalodīgie. Atsevišķu Krievijā populāru mākslinieku koncertus, piem. BI-2, B. Grebenščikovs, Mumy Troll apmeklē abu valodu grupu apmeklētāji. R.Paula, Prāta Vētras, Busuļa, Laimas Vaikules koncertus apmeklē arī liela daļa krievvalodīgās auditorijas. Rietumu populārās un akadēmiskās mūzikas koncertu apmeklētāji parasti sadalās proporcionāli iedzīvotāju sadalījumam pēc valodas lietojuma grupām. Domāju ka privātās industrijas rīkotie koncerti pēc valodu grupu pazīmes savstarpēji tieši nekonkurē. Nozīmīgu konkurences deformāciju rada publiski finansēto koncertu lielais īpatsvars latviešu valodas industrijas daļā. Uz krievvalodīgo industrijas daļu tas jūtamu iespaidu neatstāj.
LA: Ja auditorijas atšķiras, kādi, Jūsuprāt, ir iemesli ?
AH : Krievvalodīgā auditorija tiecas patērēt tos kultūras produktus, ko tā redz TV un par ko lasa krievvalodīgajos mēdijos. (Ne vienmēr tie ir Krievijas mēdiji.). Latvijas krievvalodīgie gandrīz nemaz nepatērē latviešu valodā vēstošos mēdijus, tādēļ abas kopienas ir maz informētas par notiekošo vienas vai otras kopienas populārās mūzikas koncertdzīvē. To nevarētu teikt par akadēmiskās, džeza, world music, starpžanru mūziku, ko pārsvarā patērē abu kopienu izglītotā un intelektuālāka daļa. Mazāka auditorija, dalīšanās pēc valodas pazīmēm, vērojama tās visjaunākajā daļā. Visticamāk tas skaidrojams ar jauniešu labajām angļu valodas zināšanām un liberālāku pasaules uztveri.
Rīgā,2015
Share this page