muzikants
Aija Kakule, Latvijas avīze
„Muzicēšana ir kļuvusi par vaļasprieku”, saka Aivars Hermanis - komponists, ģitārspēles virtuozs un erudīts mūzikas menedžeris. Šajā pavasarī viņš svin apaļu jubileju, un ir nolēmis to darīt kopā ar klausītājiem, tāpēc 6. un 8. martā Mūzikas namā „Daile” notiks Aivara Hermaņa autorkoncerti, kuros pirmoreiz vienkopus skanēs viņa romantisko dziesmu cikli Igo un Ievas Akurateres balsīs. Klajā nāks jauns Aivara Hermaņa instrumentālas mūzikas albums „Liepājas iela”. Uz skatuves līdz ar pavadošo grupu, protams, muzicēs arī pats jubilārs.
„Nav sajūtas, ka būt tik daudz gadu, bet spogulis un pase atgādina,” smejas mūziķis, kuram martā aprit apaļi 60. „Protams, cipars piespiež mazliet paraudzīties atpakaļ, ieraudzīt kaut kādas detaļas. Citādi tu dzīvo tikai uz priekšu, uz jauniem darbiem. Esmu mazliet budists, dzīvoju katrai dienai un priecājos par to, ko redzu, pat to, ka varu katru rītu izkāpt no gultas. Pirmoreiz tā nopietnāk uz padarīto atskatījos tad, kad bija 50 – toreiz mana biroja sekretāre savāca materiālus. Izrādās, tur iznāca pamatīgs gabaliņš, ko ierakstīt Vikipēdijā,” saka Aivars un savelk viņam raksturīgo šķībo smaidiņu. „Jubileja ir jāatzīmē, citādi draugi un kolēģi nesapratīs. Visvienkāršāk būtu noīrēt kādu pili, sarīkot banketu un būtu kā parasti. Tomēr šķita, ka jāizdomā kaut kas interesantāks. Tad nu rīkojam koncertu.”
Aivars Hermanis, vairākkārtīgi dažādās aptaujās atzīts par Latvijas labāko ģitāristu, dziesmas sācis sacerēt jau 70. gadu sākumā, bet vislielāko popularitāti izpelnījies kā grupas „Remix” dalībnieks. Tomēr jubilejas koncertam izraudzītas pēdējās desmitgadēs tapušās kompozīcijas – romantikas un intimitātes piestrāvotie dziesmu cikli „Klusums starp mums”,„Plīvošana ar pilsētu”un mūziķa instrumentālā mūzika.
„Negribējās lielu troksni taisīt. To esam pietiekami darījuši ar „Remix”, gan grupas jubilejas koncertā pirms dažiem gadiem, gan visā “Remix” pastāvēšanas vēsturē. Tagad mums katram ir savi plāni, savi projekti un ieraksti. Šoreiz būs tas repertuārs, kas no manis ir plašāk pazīstams, kaut kādā mērā pat populārs, ja to mēra pārdoto plašu tūkstošos,” atklāj jubilārs. „Protams, būs arī gabali, kas tika ierakstīti ar „Remix”, piemēram „Tēls” un „Karavīrs”, arī „No rīta”, tikai - unplugged versijā. Būs arī kāds slavenāks hits. Un tad jau varēs iet mierīgi vīnu iedzert.”
Dziesmu cikli „Klusums starp mums”un„Plīvošana ar pilsētu” koncertā pirmoreiz izskanēs vienkopus. „Iniciators skaņu platei „Klusums starp mums”, ko iedziedāja Ieva Akuratere un Igo bija skaņuplašu firmas “Melodija” vadītājs Aldis Ermanbriks. Toreiz, 1987. gadā, mūzika sākotnēji tapa kā improvizēta raidluga, ko pēcāk, jau pār izdodot kompaktdiska formātā, izdevējs Guntars Račs trāpīgi nodēvēja par pirmo latviešu erotisko dziesmu albumu. Latvijas radio Radioteātra redakcijai toreiz bija ideja uztaisīt kaut ko par mīlestību. Tad nu Igo sarakstīja dzejoļus, radās meldiņi. Literāri muzikālas montāžas veidā to visu nospēlējām “dzīvajā” radio 1. studijā. Laimīgā kārtā skaņu režisors Andris Grīnbergs ierakstīja to, kas notika ēterā. Ja Aldim Ermanbrikam pēc tam nebūtu radusies ideja, ka no šim gabaliem varētu uztaisīt plati, tā tas viss arī būtu kaut kur palicis. Tā laika sajūtām un tradīcijām tādas plates nerakstīja, tāpēc iznāca tāds kā mazs apvērsums, jo seksa un erotikas jau Padomju Savienībā nebija. Tomēr tajā laikā jau bija jaušami pārmaiņu vēji. Cenzūra albumu neaiztika.”
Neilgi pēc ”Klusums starp mums” (neoficiālais nosaukums – „Tu un Es”) iznākšanas tapa ar nākamais Hermaņa dziesmu cikls „Plīvošana ar pilsētu”, kura pamata ir Linarda Tauna 1988. gadā izdotais dzejas krājums. „Pamatā albuma lielākās daļas meldiņi radās Amerikā, 1991. gadā. Ieva (Akuratere) vienkārši man iedeva Tauna dzejoļu grāmatiņu, sakot – man patīk tā dzeja, varbūt rodas kāds meldiņš. Paņēmu līdzi uz Ameriku, bet visu to laiku, kad ar „Remix” dzīvojāmies studijās, nebija laika ieskatīties, bet pirms mājās braukšanas palika brīva nedēļa, ko dzīvoju pie draugiem, Manhetenā. Rakstīju ar tām lielpilsētas sajūtām – tā ir vieta, kur ir visas pasaules elles ķēķis. Esmu no ātrajiem mūzikas rakstītājiem, vismaz pamata meldiņš un harmonija bieži vien rodas 15 minūšu laikā. Tas, ka Latvijā plati tik labi uzņēma, bija pārsteigums. Ne tā, ne otra plate, atšķirībā no tā, ko darījām šovbiznesā ar „Remix”, nebija ieprogrammēta komerciāliem mērķiem. Ja „Remix” lielā mērā bija mūzikas industrijas uzņēmums, tad šīs plates bija mana un manu domubiedru kaprīze.”
Jubilejas reizē arī kļuvusi par iemeslu jaunam – šoreiz instrumentālam albumam, kas tāpat kā albumā iekļautā dziesmas instrumentālā versija, ieguvis nosaukumu „Liepājas iela”. „Dziesmu „Liepājas iela” man pasūtīja Igo CD veltītam Kuldīgas svētkiem – tā tapa līdz ar dziesmu „Līgo nakts” un dziesmu korim a capella. Instrumentālā kompozīcija gan ir par Liepājas ielu Kuldīgā, bet tai ir simboliska nozīmē manai saistībai ar Liepāju - pat ja tur neesmu, sirdī esmu liepājnieks. Daļa no albuma dziesmām ir populāru dziesmu instrumentālas versijas, ko koncertā spēlēsim kopā ar Raimondu Macatu pie elektro čella, Aini Zavadski pie sitamajiem instrumentiem un Juri Kristonu pie taustiņiem.”
Jubilejas koncertos to vaininieks sola arī vairākus pirmatskaņojumus un nesen tapušas dziesmas. Piemēram, Igo dziedātā „Tu esi atnākusi” versija krievu valodā plašu popularitāti pirms pāris gadiem iemantoja Krievijas raidstacijās. „Igo pirms dažiem gadiem nolēma, ka atkal vajadzētu paskatīties Krievijas tirgus virzienā. Brīnumainā kārtā dziesma „aizgāja” lielākajās radio stacijās pamata rotācijā bez jebkādas īpašas promocijas, kas Krievijā, ja tev nav kāds „jumts”, ir gandrīz neiespējami. Šķiet, tas bija Tambovas apgabalā, kurš pēc cilvēku skaita un izmēra ir vismaz piecas Latvijas, dziesma kādu brīdi pat bija pirmajā vietā, bet gada topā – otrajā. Šobrīd gan ceļš uz Krievija mūsu māksliniekiem nav aizvērts, bet psiholoģiski pēc tā, kas notiek Ukrainā, tajā virzienā skatīties ir grūti.”
Ar pasaules mūzikas industriju Aivars Hermanis tomēr ir ciešā sasaistē ik dienu, būdams Latvijas lielākas slēgtās multifunkcionālās halles – „Arēna Rīga” koncertu un pasākumu menedžeris. Kā pieredzējis mūzikas industrijas pazinējs viņš skolo arī topošos mūzikas biznesa censoņus, lasot lekcijas.
„Kad Pauls kļuva par kultūras ministru, „Remix” zaudēja patronu radio mājā, un nācās aiziet. Tolaik nobāzējāmies Liepājas Jaunatnes centrā. Plikā vietā vajadzēja uzbūvēt kaut ko līdzīgu uzņēmumam, bet tolaik nebija nekādu likumu par uzņēmējdarbību, nebija arī nekādas pieredzes. Lasīju, konsultējos un eksperimentēju, lai varētu saimniekot. Liepājas Jaunatnes centrs „perestroikas” laikā bija viens no trim PSRS tirgus ekonomikas izmēģinājuma poligoniem – pārējie divi bija Odesā un Ļeņingradā (Pēterburga). Tā kā tas bija komjaunatnes centrālkomitejas projekts, dabūjām kredītu – 250 tūkstošus rubļu, tam laikam lielu naudu. Varējām nopirkt profesionālus Rietumu mūzikas instrumentus un strādāt. Protams, nauda bija jāatpelna, koncertējām visā Padomju savienības teritorijā un arī ārzemēs, pelnījām. Skaidrs, ka tolaik „Remix” skaņdarbi tika pakārtoti kaut kādiem šovbiznesa principiem. Izrādījās, ka to saimniekošanas divriteni bijām otrreiz izgudrojuši diezgan pareizi. Vēlāk, kad pēc Amerikas projekta nolēmām oficiāli darbību izbeigt, pat varējām dalīt mantu, nevis parādus.”
Ar pasaules mūzikas industriju Aivars Hermanis tomēr ir ciešā sasaistē ik dienu, būdams Latvijas lielākas slēgtās multifunkcionālās halles – „Arēna Rīga” konsultants un pasākumu menedžeris.
„Sākumā Arēna pieaicināja mani kā padomdevēju, jo līdz tam šāda veida būves, kurās notiktu tik vērienīgi koncerti, pie mums nebija celtas, neviens īsti nezināja, kā visu ierīkot. Celtniekiem vajadzēja kādu no šovbiznesa. Tā šeit arī paliku,” stāsta mūziķis. Arēnas administrācijas spārnā iekārtots akurāts birojs, kura nav ne miņas no mākslinieciska haosa. Šeit pieredzējušā mūzikas menedžera ikdiena ir līgumi, tāmes un loģistika. Aivars smejas – „Reizēm jau arī man, tā pat kā Zatleram, sev jāuzdod jautājums – kas es esmu (?) ! Tomēr ir interesanti. Protams, mūzika no iztikas avota ir pārvērtusies vaļaspriekā. ”Kā pieredzējis mūzikas industrijas pazinējs viņš skolo arī topošos mūzikas biznesa censoņus, lasot lekcijas augstskolās.